59 Un notika, ka astotajā dienā tie sanāca bērniņu apgraizīt un sauca to viņa tēva vārdā: Zaharijs.60 Un viņa māte atbildēja un sacīja: Nekādā ziņā, bet viņš sauksies Jānis.61 Un tie sacīja viņai: Taču nav neviena tavos rados, kas sauktos šinī vārdā.62 Bet tie māja viņa tēvam, kā tas vēlētos viņu saukt.63 Un viņš pieprasīja galdiņu un rakstīja: Viņa vārds ir Jānis. Un visi brīnījās.64 Un te atdarījās viņa mute un mēle; un viņš runāja, godinādams Dievu.