25 Un, lūk, Jeruzalemē bija cilvēks, vārdā Simeons; šis cilvēks bija taisnīgs un dievbijīgs, un viņš gaidīja Izraēļa iepriecināšanu; un Svētais Gars bija viņā.26 Un no Svētā Gara viņš bija saņēmis norādījumu, ka viņš nāves neredzēs, iekams nebūs skatījis Kunga Svaidīto.27 Viņš, garā pamudināts, iegāja svētnīcā; un, kad vecāki ienesa Jēzus Bērniņu, lai pie Viņa izpildītu bauslības paražas,28 Tas ņēma Viņu savās rokās un, Dievu teikdams, sacīja:29 Tagad, Kungs, saskaņā ar Taviem vārdiem atlaid savu kalpu mierā.30 Jo manas acis redzējušas Tavu pestīšanu,31 Ko Tu esi sataisījis visu ļaužu vaiga priekšā:32 Gaismu pagānu apgaismošanai un Tavas Izraēļa tautas godu.